2012. gada 19. novembrī

Jūras kuģniecības izraisītie trokšņi traucē zivīm savstarpēji sazināties. Izrādās, ka zivis cieš no trokšņiem. Tieši tāpat kā mūsu ausis mēģina izturēt trokšņus lielpilsētu centros vai piesātinātu maģistrāļu tuvumā.

Pie šāda secinājuma nonākuši pētnieki, kas jau gadu veic trokšņu mērījumus Baltijas jūrā.  Zinātniskajā projektā ar nosaukumu BIAS ūdens trokšņu analizē piedalās Somija, Igaunija, Polija, Dānija, Vācija un Zviedrijā. Latvija nepiedalās.

Projekta laikā jūrā tiek ievietoti mikrofoni un pēc pētniecības procesa noslēguma (2015. gadā) būs noskaidroti galvenie trokšņu izraisītāji.

Vainīgie ir ne tikai kuģi, bet arī vēja rotori, kas pēdējā laikā tiek būvēti aizvien tuvāk piekrastei un pat ievietoti jūrā.

• Jau tagad ir skaidrs, ka vēja ģeneratoru izvietošana tuvu piekrastei kļūs par nopietnu problēmu. Pret to nāksies cīnīties, – uzskata Pēters Sirejs, šī projekta vadītājs un Zviedrijas Aizsardzības pētnieciskā institūta līdzstrādnieks, –  sistemātiska trokšņa dēļ  zivis jūrā vairs nespēj komunicēt savā starpā un šis apstāklis traucē tām vairoties. Jau sen ir noskaidrots, ka vaļi vairs nesarunājas. Jūras trokšņu dēļ tie vairs nedzird cits citu. Tagad šī problēma parādās arī mūsu Baltijas jūrā. –

Minēto problēmu šobrīd pēta arī Umeo Lauksaimniecības universitātē. Pētniece un universitātes doktorande Kajsa Juhansone pašlaik raksta disertāciju par trokšņu ietekmi uz zivīm jūrā. Pagaidām izdevies noskaidrot, ka kuģu un motorlaivu izraisītie trokšņi daudz būtiskāk ietekmē zivju eksistenci nekā agrāk tika pieņemts. Kajsas  disertācijas rezultātus turpmāk varēs izmantot piekrastes pašvaldības, lai izvairītos no videi nelabvēlīgas uzņēmējdarbības attīstīšanas piekrastes zonās.