2011.7. janvāris

Tuvojas nākamais Eirodziesmas maratons.

4. februārī ”ies vaļā” zviedru pirmais ceturtdaļfināls Vekšjē. Tam sekos milzīgas halles ar nākošajiem ”starpposmiem” un ”nacionālo finālu” Globenā Stokholmā. Kauliņi būs mesti un viesuļi virpuļos. 🙂 Pārējie skandināvi arī nopietni uztver šo pasākumu.

Latvija šogad izaicināja savējos krietni agrāk, jau šovakar – 7. janvārī.

Tāpēc ar lielu nepacietību nesēdos pie ekrāna Rīgā, lai beidzot klātienē iejustos Eirovīzijas melodiju festivāla gaisotnē.

Mēģināju, bet neizdevās…

Pirmais pusfināls no Mārupes nepārliecināja.

Provinciāla skatuve, valšķīgi programmas vadītāji, kas nevis runā ”par lietu’, bet visiem spēkiem cenšas ” izklaidēt” (izejot no atšķirīga kompetences līmeņa).

Valters Frīdenbergs jūtas kā pusaudžu ”disenē”, bet Kristīne Virsnīte, nez kāpēc, mūzikas vietā runā par Indiju, stīvi fiksē stiklainu skatienu kameras objektīvā un mēģina runāt latviski ar artikuliem. Samākslotība liek neērti justies arī skatītājiem televizora šajā pusē.

Cerams, ka nākamajā pusfinālā runāšana būs sakarīgāka, lietišķāka (nevis par sauli, jūru, dzīvi un Indiju) un dialogi mazāk tukši un pozēti.

Slikta koncertu vadīšana ir sena Latvijas Eirodziesmas finālu kaite, kas atkārtojas gadu no gada.

Traģiskie tērpi un aziātiskā mūzika fonā šovakar vēl vairāk pasliktināja situāciju.

Kāpēc bija vajadzīgā šī traucējošā ” orientālā”  fona mūzika?

Tas, ka nākamais fināls būs Azerbaidžānā nenozīmē, ka ģeogrāfiskā vieta izšķirs uzvarētājbalsojumu Baku.

Sekojošais dziesmu izpildījums lika vilties. Mēģināju koncentrēties un nojaust, par ko skandināvi varētu balsot.

Pēc ”Prāta Vētras” un Naumovas veiksmēm, Latvija ar saviem finālistiem liek vilties. Uz ”Eirovīziju” tiek sūtīti LV vietējiem vien saprotami šedevri. Tādi kā Busulis, Aiša un tml., ar viegli prognozējamu iznākumu.

No šīvakara plejādes uz Eiropu ir jēga sūtīt divus pretendentus Lauru Bicāni vai Rūtu Dūdumu.

Paulai Dukurei un viņas ”tortes šovam” pietrūkst harizmas. Pārāk lielā izdarīšanās ekrānā rada masu skatu efektu un televīzijai neder. Horeogrāfija apēd dziesmu.

Vilties lika Andris Ābelīte, kas sāka cerīgi, bet pēc pirmajām taktīm sāka dekoratīvi pozēt, līdz ar to nogalināja pats savu dziesmu.

Rūta Dūduma un viņas ” blice” varētu paņemt Eiropu, ja nomainītu tērpus (tā pati vaina ar kuru  pērn sirga Musiq!). Likās, ka garie zābaki traucē dziedāt.

Pievilcīgi un interesanti bija arī nr. 6. Viņus Eiropa saprastu (Latvijas skatītāji balsojumu nesaprata!) 🙁

Kārtējā katastrofa solās būt PeR, kas klaustrofobiskā scēniskā uzveduma dēļ patiks Latvijas publikai un (iespējams) viņus iebalsos kā ”košus un krāsainus”, taču es jau tagad paredzu bēdīgas beigas.

OK, mums patīk bēdīgas beigas jeb mūzika, kas drīzāk iederas klubā, pēc ”grādīgā ieņemšanas” taču PeR diskoplosīšanās vāji pārliecina televīzijas ekrānā.

Eirodziesma ir televīzijas šovs un ar to vajadzētu rēķināties.

Šovakar varējām uzzināt, ka skaistumkopšanas, plastiskās ķirurģijas, motosporta eksperti ir arī mūzikas un TV eksperti un, ka Turkish Airlines ir labākā lidkompānija Eiropā, kurā futbolisti spārda bumbu pat gaisā starp lidmašīnas sēdekļiem, apdraudot mierīgos pasažierus un lidojuma drošību.

Pasaule ir pārsteigumu pilna.